Nekomerciālās Kultūras Attīstības Centrs jeb NEKAC ir produkts, kas radies attiistoties Kuldīgas skatuvei. 1990.gada vasarā daži domubiedri paralēli tikko uzsāktajai muzicēšanai sāka vākt un apkopot informāciju par underground mūzikas attiistiibu un aktivitātēm Latvijā.Tika izdomāts nosaukums KAMPA (Kuldīgas Agresīvās Mūzikas Pazinēju Apvienība), kas tika radīta ar mērķi apvienot Kuldīgas pagrīdes mūziķus un apzināt situāciju Latvijā, perspektīvā izveidojot tādu kā underground informācijas krātuvi LAMPA (tam nav nekāda sakara ar Guntaru Raču). KAMPAs galvenā aktivitātes bija muzicēšana, zvanīšana pa telefonu, iepazīšanās ar citu pilsētu mūziķiem, koncertu apmeklēšana, pagrīdes drukāto izdevumu veidošana un ierakstu kolekcionēšana. Šīs aktivitātes ar laiku piesaistīja jaunus cilvēkus, kuri iesaistījās kopīgā darbībā gan muzicējot, gan palīdzot pasākumu organizēšanā.

Sākot no 1993.gada mēs centāmies Kuldīgā regulāri koncertus, kuros apmeklētājiem tika piedāvāts baudīt pavisam citādu mūziku, nekā provinces mazpilsētā pierasts. Sākums bija ļoti grūts, taču mēs cīnījāmies pret mazpilsētas mietpilsoņu aizspriedumiem un dažādiem šķēršļiem, kas tika likti mūsu darbībai. (Vietā vai nevietā, bet – liels paldies Kuldīgas pilsētas Domei, kas vienmēr mūs ir sapratusi un sniegusi nenovērtējamu atbalstu).Pēc zināma laika un pieredzes iegūšanas, ka varam to visu darīt daudz vairāk, labāk un dažādāk, mēs nonācām pie slēdziena, ka visa šī padarīšana ir jālegalizē. KAMPA tā arī nekad netika „oficiāli” likvidēta, bet, domubiedru skaitam ar gadiem augot, 1998.gada 14.augustā, Kuldīgā tika dibināta nu jau reģistrēta, nevalstiska organizācija NEKAC, kurā sākotnēji bija ap 15 aktīvistu.

Mēs esam organizējuši nekomerciālās/ pagrīdes mūzikas koncertus un festivālus, izdevuši preses izdevumus par pagrīdes un nekomerciālo mūziku un kultūru, nodarbojušies ar nekomerciālās mūzikas ierakstīšanu, izdošanu un izplatīšanu . Mums ir pietiekami liela pieredze informācijas vākšanā, apkopošanā un izplatīšanā.Milzīga nozīme ir mūsu sadarbības partneriem gan Latvijā gan ārvalstīs. Šeit būtu vietā uzsvērt, ka tas viss ir noticis un notiek Kuldīgā, tātad provincē, un darīt šādas lietas mazpilsētā nebūt nav tas pats, kas citur. Gribas domāt, ka mūsu aktivitātes popularizē arī skaisto Kurzemes pērli Kuldīgu kā pilsētu un daudziem tā asociējas ne tikai kā pilsēta ar garāko Eiropas ūdenskritumu, brūkošo Ventas tiltu vai noplukušajām simtgadīgajām mājelēm. To nu mēs zinam pavisam droši !

Mūsu galvenais uzdevums,kā organizācijai, ir uzsvērt to, ka kultūra nav bizness un komercija, bet gan indivīda radoša izpausme. Katram cilvēkam ir tiesības izteikt savu radošo domu, nodot citu vērtējumam savu veikumu. Vienmēr ir pastāvējusi alternatīva. Arī kultūrai, mūsuprāt, ir sava alternatīva – nepārvērst to par preci. Vienmēr ir pastāvējuši dažādu žanru mākslinieki, mūziķi, kuri nav iesaistījušies,,lielās” kultūras biznesā. Viņiem galvenais nav, cik kurš par to saņems. Arī Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, ir ne mazums šādu cilvēku, kuriem netiek dotas iespējas izpaust sevi, argumentējot to ar nespēju nopelnīt vai minot citus tikpat absurdus iemeslus. Gan jaunie censoņi, gan arī jau pieredzējušie mākslinieki tiek atstumti kopā ar savu nebūt ne mazskaitlīgo auditoriju, kurai ir tendence pieaugt. Vai var uzskatīt par mērauklu kāda ievērojama producenta vai kritiķa, subjektīvo vērtējumu,,tas nekam neder”? Tāpēc ir jāpastāv iespējai izvēlēties. Mēs negrasāmies nosodīt vai konfrontēt ar kultūras biznesu. Ir zināma sabiedrības daļa, kuru apmierina tas, kas tiek pasniegts. Province savā ziņā ir kultūras komercijas upuris, kurā masu kultūras prece tiek piedāvāta ar domu, ka būtu jāpriecājas jau par to, ka vispār kaut kas tiek pasniegts. Runājot konkrēti par Kuldīgu – situācija ir diezgan traģiska. Viena jauniešu daļa pēc skolas beigšanas cenšas pamest pilsētu, priekšroku dodot kulturāli aktīvākām vietām, savukārt cita jauniešu daļa, diezgan daudzskaitlīga, acīmredzami notrulinās, baudot piedāvātos, izteikti vienveidīgos un nekvalitatīvos izklaides pasākumus. Pašreiz NEKAC izmanto Kuldīgas pilsētas domes 1999.gada 10.jūnijā piešķirto ēku - kura pašu spēkiem ir uzcelta no jauna un tajā ir izveidots DIY Kultūras centrs ZABADAKS (paldies Karalienes Juliānas Fondam Holandē !) (Par to sīkāk sadaļā ZABADAKS).

ZABADAKS, tā ir vieta cilvēkiem, kurus neapmierina kultūras industrijas piedāvātie produkti un kas vēlas darboties pašu veidotā vidē, kas nav atkarīga no masu mediju pirkšanas-pārdošanas attiecību propagandas un kurā nav vietas tirgus radītiem elkiem. Tieši tāpēc NEKAC pienākums ir atbalstīt šādus cilvēkus, jebkuru, kurš vēlas darboties kultūras jomā, kura nav radīta, lai nopelnītu. Iespēja izstādīties jaunajiem māksliniekiem, nešķirojot vizuālās mākslas novirzienus, žanrus, visdažādākās mūzikas koncerti, tematiski pasākumi, deju vakari, diskusijas, lekcijas u.c. izglītojoši pasākumi. Galvenais ir tas, ka mēs zinām: mēs varam to izdarīt. Zināma pieredze mums jau ir, tāpēc mēs zinām arī, ko nevajag darīt. Šī ir reāla iespēja iepazīstināt ar Latvijas (nekomerciālo) kultūru cilvēkus ārvalstīs, organizējot grupu turnejas, mākslinieku piedalīšanos dažādos saietos, pieredzes apmaiņas braucienus un veidojot kopīgus projektus perspektīvā.

Pēc ZABADAKA atjaunošanas 2002.gadā tas ir kļuvis par NEKAC oficiālo mītnes vietu un kultūras pasākumu epicentru Kuldīgā.Bez tā visa liela daļa cilvēku spēku un organizācijas resursu tiek veltīti mājas un teritorijas uzturēšanai un attīstīšanai. NEKAC un ZABADAKA darbība nav bizness, tas ir tikai domubiedru grupas un atbalstītāju brīvā laika piepildījums, tāpēc arī mūsu finases ir visai ierobežotas un līdzekļu trūkums ir jūtams nemitīgi. Bet mēs pastāvīgi cenšamies kaut kā risināt šīs kopējās problēmas daudz ko paveicot savām rokām un īpaši nesatraucoties par standartiem. Protams, palīdzīgu roku nekad nav par daudz!

Mēs ar sava centra izveidi esam palīdzējuši rasties nekomerciālās/underground/DIY kultūras aprites sistēmai, kurā tiek dotas iespējas izteikties un dalīties pieredzē šo ideju aktīvistiem, mūziķiem, māksliniekiem. ZABADAKS ir ļoti nozīmīgs posms šajā sistēmā, ne tikai Latvijas,bet arī Eiropas mērogā. Ir patiešām milzīgs gandarījums redzēt to, ka ar mums rēķinās, uz mums paļaujas un mums tic. Ar lielu baudu un gandarījumu mēs esam snieguši savus padomus un praktisku palīdzību cilvēkiem citās pilsētās (Saldus, Ventspils, Bauska, Kandava,utt.), kuri, iespaidojoties no NEKAC darbības un rezultātiem,cenšas paveikt ko līdzīgu.

Šo astoņu gadu laikā, kopš organizācijas oficiālās dibināšanas ir stipri sarucis sākotnējo aktīvistu skaits, jo sadzīve, ģimenes, darbs un dažādi citi vairāk vai mazāk objektīvi apstākļi ievieš savas korekcijas. Dzīve mainās un arī mēs nevaram stāvēt uz vietas. Ir jāpieņem apstākļi tādi kādi tie ir.

Neapšaubāmi, mums arī turpmāk nepieciešams Jūsu atbalsts, un mēs esam ieinteresēti veidot kopīgus projektus ar līdzīgām organizācijām, grupām, apvienībām un aktīvistiem gan Latvijā, gan ārzemēs. Tāpēc dodiet ziņu - rakstiet, zvaniet vai brauciet ciemos.
2006.marts
NEKAC
Vijolīšu 24, LV 3300 Kuldīga, Latvija
e-pasts zabadaks@gmail.com
tel. (+371) 3320666